Oradja (Oradea)
 |
1080. gadā Ungārijas karalis Vladislavs I (Laslo I) nodibināja šeit katoļu bīskapiju un bīskaps Syxtus Varadiensis pirmo reizi rakstos pieminēts 1113. gadā. Par pilsētas izcilo nozīmi šajā laikā liecina tas, ka no 11. līdz 15. gadsimtam Oradias katedrālē apbedīti vairāki ungāru karaliskās ģimenes locekļi un Svētās Romas impērijas ķeizars Sigismunds Luksemburgs (1437).
1538. gadā pilsēta nonāca Hābsburgu monarhijas pakļautībā, 1660. gadā to pakļāva Osmaņu impērija un Oradja atradās Transilvānijas hercogu pārvaldībā. 1692. gadā austrieši pilsētu atkal atkaroja, bet pēc 1867. gada Austrijas-Ungārijas izlīguma Oradja bija Austroungārijas ungāru daļas Bihāras komitāta centrs.
19. un 20. gs. mijā pilsēta piedzīvoja strauju ekonomisku uzplaukumu, tā bija septiņu dzelzceļa līniju krustpunkts. Svarīgo Oradjas transporta mezglu Pirmo Pasaules karu uzvarējušās Sabiedrotās valstis piešķīra Rumānijai, neraugoties uz nelielo rumāņu iedzīvotāju īpatsvaru pilsētā. 1940.—1944. gadā to atkal pievienoja Ungārijai, bet kopš 1944. gada 12. oktobra pilsēta atkal ir Rumānijas sastāvā.
Ģeogrāfiskā karte - Oradja (Oradea)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Rumānija
 |
 |
| Rumānijas karogs | |
Rumānija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, arī Latīņu Savienības un Frankofonijas valstu locekle. Viena no Transilvānijas pilsētām Sibiu 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| RON | Rumānijas leja (Romanian leu) | lei | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RO | Rumāņu valoda (Romanian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |